Pāreja uz šķeldas apkuri Latvijā notiek lēnāk, nekā gaidīts

Pēdējos gados Latvija ir centusies pāriet no fosilā kurināmā apkures uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, īpašu uzmanību pievēršot šķeldas apkurei. Tomēr pāreja ir notikusi lēnāk, nekā gaidīts. Saskaņā ar Latvijas sabiedrisko mediju nesen publicēto rakstu tikai 10 % valsts iedzīvotāju ir pārgājuši uz šķeldas apkuri, lai gan mērķis bija līdz 2020. gadam sasniegt 25 %.

Pāreja uz šķeldas apkuri ir saskārusies ar vairākām problēmām, tostarp augstām sākotnējām izmaksām un nepietiekamu informētību par šīs tehnoloģijas priekšrocībām. Turklāt šķeldas apkures sistēmu uzstādīšanai ir nepieciešama ievērojama infrastruktūra un tehniskās zināšanas, kas daudziem mājokļu īpašniekiem apgrūtina pāreju.

Neraugoties uz šīm problēmām, Latvijas valdība joprojām ir apņēmības pilna veicināt atjaunojamo enerģijas avotu, tostarp šķeldas apkures, izmantošanu. Pēdējos gados valdība ir ieviesusi vairākus atvieglojumus māju īpašniekiem, kas pāriet uz malkas šķeldas apkuri, tostarp nodokļu atlaides un dotācijas sistēmu uzstādīšanai.

Tomēr lēnā šķeldas apkures ieviešana ir radījusi bažas par valsts spēju sasniegt savus atjaunojamās enerģijas mērķus. Atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana ir būtiska, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un cīnītos pret klimata pārmaiņām, un Latvijas politikas veidotājiem būs jāatrod veidi, kā risināt problēmas un paātrināt pāreju uz šķeldas apkuri.

Nobeigumā jāsecina, ka pāreja uz šķeldas apkuri Latvijā ir notikusi lēnāk, nekā bija paredzēts, dažādu faktoru dēļ, tostarp augstu sākotnējo izmaksu, izpratnes trūkuma, infrastruktūras un tehnisko zināšanu trūkuma dēļ. Neraugoties uz šīm problēmām, Latvijas valdība joprojām ir apņēmības pilna veicināt atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un veic pasākumus, lai stimulētu šķeldas apkures ieviešanu.